• Home »
  • Raksti »
  • Vai mūzika palīdz mums kļūt gudrākiem? “Mocarta efekts” un citi viedokļi

Vai mūzika palīdz mums kļūt gudrākiem? “Mocarta efekts” un citi viedokļi

Vai mūzika padara mūs gudrākus?
Zinātnieku domas dalās – vieni uzskata, ka mūzika palīdz attīstīt psihiskos procesus, sniedz labvēlīgu ietekmi uz mazu un pat vēl nedzimušu bērnu attīstību, ar mūzikas palīdzību tiek dziedināti dažādu kaišu skartie slimnieki, etc. Savukārt citu pētnieku viedoklis ir, ka mūzikai galvenokārt ir estētiskā, kultūras un muzikālo baudu vērtība.
Domāju, ka īstā patiesība ir kaut kur pa vidu: īstajā brīdī, atbilstoša ilguma nodarbība katram vecumposmam, precīzi izvēlēti skaņdarbi vai dziesmas, aktīva vai pasīva muzikālā darbība, atbilstīgas metodes izmantošana, nodarbību regularitāte, atbilstoši labiekārtota telpa un materiālā bāze, pedagoga vai mūzikas terapeita profesionalitāte un personības harisma, etc. faktori ir tie, kas kopumā nosaka mūzikas patieso iedarbību uz bērna attīstību.

Cilvēki visā pasaulē tic, ka mūzika spēj uzlabot viņu kognitīvās jeb izziņas spējas. 1993. gadā tika veikts viens no slavenākajiem pētījumiem pasaulē, kas saistāms ar mūziku un kura rezultāti vēsturē iegūluši ar nosaukumu „Mocarta efekts”. Zinātnieki (Rauscher, Shaw & Ky) atklāja, ka eksperimentālās grupas dalībnieki, klausoties Mocarta komponēto mūziku, daudz labāk veic telpiskās izpratnes testus, salīdzinājumā ar kontroles grupu. Lai gan efekts bija salīdzinoši īslaicīgs, vien desmit līdz 15 minūtes, cilvēki visā pasaulē bija pārņemti ar šiem rezultātiem. Piemēram, dažos ASV štatos un Gruzijā teju katram jaundzimušajam tika iegādāts Mocarta mūzikas disks cerībā, ka bērns izaugs gudrāks un pārāks par citiem.
1999. gadā Šellenbergs un Nantaiss veica modificētus pētījumus, balstoties pieņēmumā, ka cilvēks spēj aktivizēt CNS ierosu, izvēloties klausīties sev tīkamu mūziku, savukārt CNS ierosas aktivizēšanās labvēlīgi ietekmē uzdevumu veiktspēju. Pētnieki piedāvāja respondentiem izvēlēties starp Mocarta un Šūberta mūziku, abi piedāvātie skaņdarbi bija mažora skaņkārtā, ātri, dinamiski – šāda veida mūzika biežāk izraisa prieka emociju klausītājos (Sloboda, 1999). Lūdzot respondentiem pēc skaņdarbu noklausīšanās aizpildīt telpiskās izpratnes testu, tika atklāts arī „Šūberta efekts”. Turpinot pētījumu sēriju, tika variēts ar piedāvāto skaņdarbu skaņkārtu, tempu un citiem muzikālajiem mainīgajiem lielumiem, sniedzot respondentiem iespēju izvēlēties starp Albinoni lēnu, minorīgu, mierīgas dinamikas, statiska ritma skaņdarbu un iepriekš piedāvāto Mocarta skaņdarbu. Kā tika paredzēts, atkal tika novērots „Mocarta efekts”, bet nekāds „Albinoni efekts” netika konstatēts. Līdzīgi rezultāti ir arī 10 līdz 11 gadus veciem bērniem, kas klausās popmūziku, savukārt piecus gadus veci bērni, kas dzirdējuši pazīstamas bērnu dziesmiņas, ilgāk zīmē zīmējumus un attēli ir kreatīvāki un krāsām bagātāki, salīdzinot ar kontroles grupu (Schellenberg et al., in press).
Pētnieki tādā veidā apstiprina pieņēmumu, ka radot pārmaiņas CNS uzbudinājuma stāvoklī un vismaz īslaicīgi – emocijās, ir iespējams uzlabot telpisko uzdevumu veiktspēju. Šiem faktoriem atgriežoties „komforta zonā” jeb cilvēkam dabiski piemītošā līmenī, arī uzdevumu veiktspējas ziņā notiek pielāgošanās dabiskajam prasmju līmenim.
Līdz mūsdienām pierādīts, ka patīkamas mūzikas klausīšanās var uzlabot dažāda veida uzdevumu izpildi un vismaz īslaicīgi uzlabot kognitīvās spējas (Isen, 2000; Smith, Osbourne, Mann, 2004; Jones & White, 2004).

Mocarta mūzikai nepiemīt unikāla, īpaša ietekme uz telpiskajām spējām. Drīzāk to varētu apgalvot plašākā kontekstā, attiecinot šādu ietekmi uz ritmisku, mažorīgu, vecumposmam atbilstošu muzikālo materiālu.
(Materiāls kursīvā no http://www.rigabrain.com/lv/1-rigabrain/, skatīts :2013.09.04.)

Par D.Kempbela grāmatu „Mocarta efekts”  ( „The Mozart Effect” )   

Grāmatas moto ir: Mūzika ir dāvana bērniem un tiem, kas tos mīl.
Dons Kempbels ir 23 grāmatu autors. Viņš raksta par mūzikas, valodas un kreativitātes attīstības saistību. Grāmata „Mocarta efekts bērniem” tulkota 24 valodās. Kempbels uzskatāmi rāda, kā labāk palīdzēt bērniem attīstīties ar mūzikas palīdzību.

Jau 1960. – 70. gados Parīzē terapeits, psihologs un skolotājs Dr.Alfreds Tomatis sāka pētījumus, kā Mocarta mūzika un mātes balss skaņas ietekmē bērnu attīstību. Dr.Tomatis konstatēja, ka auglis mātes miesās spēj dzirdēt un reaģēt uz mūzikas skaņām un savas mātes balsi. Augstu novērtēts viņa darbs ar bērniem ar uzmanības deficīta sindromu un mācīšanās problēmām, izmantojot mūzikas terapiju.
Laikā starp 1980.-90. gadiem vēsts par mūzikas pozitīvo ietekmi uz bērna attīstību jau pirms dzimšanas izplatās visā pasaulē.
1994. gadā grāmatas autors Dons Kempbels nokļūst slimnīcā ar trombu labajā smadzeņu puslodē. Atveseļošanās periodā tiek izmantota mūzika un autors novērtē tās dziedniecisko iedarbību uz sava organisma atjaunošanos. Pēc atveseļošanās Kempbels sāk padziļināti interesēties par mūzikas ietekmi uz cilvēka veselību, spēju attīstību, emocionalitāti un inteliģenci.

Katrā grāmatas nodaļā sniegti ieteikumi un rezumējumi vecākiem, piemēram:
•    Mūzika palīdz komunicēt ar vēl nedzimušo mazuli.
•    Mūzika palīdz saliedēt jauno ģimeni un vēl nedzimušo mazuli.
•    Stimulējiet sava vēl nedzimušā bērna smadzeņu attīstību ar mūziku.
•    Bērni pēc piedzimšanas atpazīst „savu” mūziku, kas regulāri tika atskaņota pirms viņa dzimšanas.
•    Mūzika uzlabo bērna motoro attīstību, palīdz viegli un graciozi iemācīties rāpot, staigāt, lēkt un skriet.
•    Ar mūzikas palīdzību jūs varat attīstīt bērna valodas spējas, ietverot vārdu krājumu, ekspresivitāti un vieglu komunicēšanos.
•    Mūzika attīsta uztveri, uzmanību, atmiņu.
•    Ar mūziku jūs palīdzat bērnam radīt savas identitātes izjūtu.

Kāpēc Mocarta mūzika ir iedarbīgāka par citu komponistu skaņdarbiem? Tādēļ, ka Mocarta mūzikas ritms, melodija un augstās frekvences stimulē smadzeņu darbību. Dr.Tomatis uzsver: „Francijā, Vācijā, Amerikā, Aļaskā vai Amazonē – jebkur Mocarta mūzika neapstrīdami uzrāda labākos rezultātus.” Katru dienu praktizētas Mocarta mūzikas ietekmes rezultāti pierādīti ar magnētiskās rezonanses un smadzeņu tomogrāfijas mērījumiem.

Pētījumi pierādījuši, ka:
•    Mūzika var stimulēt un nomierināt nedzimušo mazuli.
•    Priekšlaicīgi dzimušie, kuri klausījās mūziku un šūpuļdziesmas, ātrāk pieņēmās svarā, tiem bija labākas izredzes izdzīvot.
•    Mazi bērni, kuriem bija regulāri mūzikas treniņi, uzrādīja labākas motorās iemaņas, matemātiskās un lasīšanas spējas.
•    Augstskolu studenti, kuri spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzrādīja par 52 punktiem augstākus rezultātus SAT testos (standarta tests iestājpārbaudījumos uz bakalaura programmām ASV augstskolās).
•    Mazi bērni labāk attīstās ar rotaļām, kas viņus iepriecina, nevis ar vingrinājumiem, kas attīsta kādas tehniskas, mehāniskas iemaņas.

Grāmatā sniegti ieteikumi vecākiem, kā sākt klausīties mūziku, ko un cik ilgi klausīties, lai process sniegtu efektu. Autors iesaka grūtniecēm dziedāt šūpuļdziesmas bērnu dziesmas un skandēt ritmiskus skaitāmos pantus („aukļu pantus”). Dziedāšana sūta labvēlīgas vibrācijas cauri kauliem un muskuļiem un spēcina gan grūtnieci, gan bērnu. Ieteikts skaņu terapijas piecu dienu „tonēšanas kurss”. „Tonēšana” veic bērnam liegu masāžu, atslābina muskuļus un bagātina organismu ar skābekli. Katru dienu 5 minūtes „tonē” – dzied vienu patskani. Skaņu secība katrai dienai ir: a,e,o,u,i. Piemēram, skaņas u „tonēšana” 5 minūšu laikā paceļ ādas temperatūru, rada smadzeņu viļņus, maina elpas un sirds tempu. Skaņu viļņu maigā masāža veicina mazuļa smadzeņu darbību. Lai efektīvāk izmantotu šo atklājumu, radītas grūtnieču jostas ar mūzikas atskaņošanas sistēmu.
Vienlaikus autors atzīmē, ka pārlieks troksnis vai pārāk ilga un skaļa mūzikas klausīšanās var kaitēt kā bērnam, tā mātei. Prenatālajai muzikālajai stimulācijai iesaka pa 5 minūtēm divas reizes dienā.
Interesants ieteikums ir veidot ģimenes melodiju gaidāmajam bērniņam. To var sacerēt arī paši vecāki ar vai bez vārdiem.
Autors pētījis dažādu tautu muzikālās dzemdību tradīcijas. Grāmatā minēta mūzikas pielietošana dzemdību laikā. Pēc dzemdībām ieteikts atskaņot skaņdarbu, ko mazulis regulāri klausījies pirms piedzimšanas. Tas palīdz bērnam adaptēties jaunajos apstākļos.

Mūzikas pamatkomponenti – ritms un melodija- kalpo kā smadzeņu un ķermeņa stimulatori. Dziedāšana, skandēšana un runāšana dažādās balss modulācijās veicina bērna vestibulāro aparātu. Dziedāšanu papildina ar bērna šūpošanu rokās, uz ceļiem, dvielī. Vienlaikus attīstās mazuļa uztveres spējas, atmiņa, muzikālā dzirde un ritma izjūta.

Autors iesaka ik dienu divas reizes dienā 5-10 minūtes veikt mazuļa „muzikālās peldes” – no rīta un vakarā. Ieteicamākais laiks „muzikālajām peldēm” ir tūlīt pēc ēdienreizes. Ieteicama ir Mocarta, Vivaldi, Baha mūzika vai šūpuļdziesmas, bērnu dziesmas un skaitāmpanti mātes vai tēva balsī. „Muzikālās peldes” veicina bērna harmonisku attīstību, emocionāla kontakta izveidi ar vecākiem un radina bērnu pie noteikta dienas ritma.
Tā kā runas un mūzikas uztveres centri smadzenēs atrodas līdzās, tad mūzika sniedz labvēlīgu ietekmi uz bērna runas un valodas attīstību. Mūzikas klausīšanas stimulē bērna runas attīstību. Dziedāšana mazulim māca klausīties un runāt. Klausoties dziesmas dzimtajā valodā, bērns mācās uztvert valodas ritmu. Šim nolūkam īpaši ieteicamas tautas dziesmas. Iedarbīgākas ir pašu vecāku dziedātas dziesmas, jo tās ir emocionālākas un „pauž lielāku entuziasmu” par skaņu ierakstiem. Tautas dziesmu diapazonu toņa robežas, stieptās patskaņu skaņas, vienkāršais ritms ir kā „pēc pasūtījuma” mazulim. Autors iesaka atskaņot arī citu tautu mūziku un bērnu dziesmas, kas „atver bērna dzirdi” citu valodu vēlākai apguvei.

Grāmatā minēti piemēri par muzikālās audzināšanas tradīcijām kādā Nigērijas ciltī, ko pētījis Hovards Gārdners. Šajā ciltī mātes dzied un dejo jau ar nedēļu veciem bērniem, kamēr tēvi spēlē ritmu uz mazām bundziņām. Piecu gadu vecumā šie bērni jau prot nodziedāt ap 100 dziesmas, spēlē dažādus sitamos instrumentus un dejo. Attīstītajās valstīs bērni to visu apgūst tikai mūzikas skolās.
Ir pierādīts, ka minētās muzikālās darbības veicina strauju bērna valodas un runas attīstību, salīdzinot ar citiem vienaudžiem. Ieteicams vecākiem dziedāt, dejot, plaukšķināt ar saviem mazuļiem jau kopš viņu dzimšanas. Vēlams dziedāt pašsacerētas dziesmiņas, veicot ikdienišķas darbības ar bērnu – barojot to, mazgājot, ģērbjot etc. Dziesmā min veicamās darbības, piemēram; „tīras rokas mazgājam…”.

Pieaugot bērna motorajām spējām un valodas attīstībai, vienlaikus attīstās smadzeņu darbība. Mūzikas loma šajā laikā ir ļoti liela – tā veicina bērna ritma izjūtas, uztveres, atmiņas un uzmanības attīstīšanos. Gada vecumā bērns emocionāli atsaucas uz mūzikas ritmu, melodiju. Mazais kustas mūzikas ritmā, plaukšķina un dzied dažus toņus – piebalso. Astoņpadsmit mēnešu vecumā bērni mūzikas ritmu uztver un atspoguļo ļoti labi, var lēkāt, piesist kāju un šūpoties ritmā. Šajā vecumā mūzikas ritms palīdz bērnam saskaņot viņa ķermeņa un smadzeņu darbību.

Tas, protams, vēl nav viss, kas aprakstīts šajā grāmatā…. Ja šī tēma jūs interesē, meklējiet rakstos un lasiet!