Mūzikas nozīme prāta attīstībā

Par E.Jensena grāmatu „Mūzikas nozīme prāta attīstībā”
Jensen, E. Music with the Brain in Mind. Corwin Press,2000

Mūzika ir valoda, kas iejūsmina cilvēka garu, asina prātu, uzmundrina ķermeni un piepilda sirdi. (E.Jensens)
E.Jensens ir dažādu asociāciju un biedrību aktīvs biedrs: Society for Neuroscience, The President’s Club at Salk Institute of Biological Studies, NY Academy of Science, American Psychological Association and International Mind, Brain and Education Society. Jensen uzstājies vairāk nekā 250 televīzijas un radio stacijās, gan iekšzemes, gan starptautiskajās, ieskaitot CNN. Jensena raksti tiek publicēti USA Today, CNN, Wall Street Journal un galvenajos ar izglītības jautājumiem saistītajos žurnālos, piemēram, Leadership, Education Week, etc.
E.Jensens grāmatā „Mūzikas nozīme prāta attīstībā” apkopojis un analizējis dažādu valstu zinātnieku pētījumu rezultātus par mūzikas ietekmi uz bērnu un skolēnu smadzeņu darbību.
Grāmatā tiek akcentēta mūzikas neapšaubāmā nozīme cilvēka prāta spēju attīstībā. Autors analizē dažādās situācijas ASV skolās, kurās bieži vien mācību plānos tiek samazināts stundu skaits mūzikā. Ne visi – it īpaši valdošā elite, politiķi – zina, ka cilvēka neirobioloģiskā sistēma ir pakļauta neierobežotai pilnveidei ar mūzikas palīdzību. Harvardas neirobiologs Marks Džūda Tramo uzsvēris, ka mūzikai ir bioloģiska nozīme cilvēka dzīvē, bet bieži vien tai ir tikai estētiska nozīme cilvēka dzīvē. Mācīšanās ar mūzikas starpniecību nodrošina iespēju attīstīt tās smadzeņu multiplās sistēmas, kas dabiskā procesā pašas par sevi neattīstās.
Grāmatā sniegtas atbildes uz jautājumiem „Kā mēs dzirdam mūziku?’ un ”Kur smadzenēs ir mūzika?”. Šeit atrodams pārskats par smadzeņu zonām, kuras ietekmē mūzika un tās dažādi elementi – ritms, melodija, tembrs, temps, etc.
E.Jensens pievēršas arī jautājumiem par mūzikas bioloģisko vērtību. Jensens norāda piecas neirobioloģiskās sistēmas, kuras ietekmē muzicēšana: izziņas sistēma, emocionālā sistēma, perceptuāli – motorā sistēma, stresa reakcijas sistēma, atmiņas sistēma. Autors analizējis dažādu zinātnieku darbus un pētījumu rezultātus par mūzikas ietekmi uz smadzeņu darbību. Mūzika palīdz uzlabot cilvēka izziņas spējas. Pētnieki sniedz atbildi uz jautājumu mūzikas un matemātisko spēju sakarībām. Pētījumi pierāda muzikālās darbības un matemātiskās darbības abpusēju iedarbību, jo smadzenēs šie lauki daļēji pārklājas. Grāmatā apskatīti cilvēka attīstības periodi no dzimšanas brīža un kā tos ietekmē muzikālā darbība: no dzimšanas līdz divu gadu vecumam, agrā bērnība, no piecu gadu līdz deviņu gadu vecumam, no desmit gadu vecumam līdz mūža galam. Autors analizējis visas iespējamās sfēras, ko ietekmē mūzika un muzikālā darbība: matemātiskās spējas, inteliģences koeficientu, mācīšanās spējas, izziņas spējas, telpas uztveres spējas un lasīšanu, radošumu, emocionālo inteliģenci, sociālās un emocionālās spējas, atmiņu, imunitāti etc. Grāmatā akcentēta mūzikas nozīme skolēnu izglītībā; tā piedāvā kvantitatīvu un kvalitatīvu pētījumu ticamas teorijas. Pētījumu rezultāti apliecina, ka mūzika ir vai varētu būt mācīšanās centrs, t.i., caur un ar aktīvu muzikālo darbību bērni kļūst gudrāki un attīstītāki arī visos pārējos mācību priekšmetos. Piemēram, matemātikas un zinātnes sasniegumos Japānai ir augstākie rādītāji pasaulē, kamēr ASV un Rietumvalstu sasniegumi ir aptuveni līdzīgi. Vai Japānas studenti ir iedzimti gudrāki? Izrādās, ka Japānas izglītības sistēmā mūzika ir viena no galvenajām mācību disciplīnām no gada līdz deviņu gadu vecumam.
Mūzika spēj aktivizēt mūsu smadzeņu laukus, ietekmējot sociālās iemaņas, motivāciju personības attīstībai un pašdisciplīnu, tā veicina cilvēces kultūras iepazīšanu un estētisko izpratni.
E.Jensens sniedz atbildi arī uz jautājumu: Vai mūzikai ir negatīvs efekts? Potenciālo negatīvo efektu no dažādiem mūzikas veidiem gūst pusaudži. Tīņi, kuri klausās smago metālu, repu var būt predisponēti nepiedienīgai uzvedībai. Kādā pētījumā divpadsmit līdz astoņpadsmit gadus vecu zēnu un meiteņu vecāki tika iztaujāti par savu bērnu muzikālo gaumi. Anketu rezultāti parādīja sakarības – tiem, kuri klausījās smago metālu un repu, bija saistība ar dažādām uzvedības problēmām, agru seksuālo aktivitāti, narkotiku lietošanu un arestiem.
Grāmatā sniegti dažādi ieteikumi, kā atrast sev vispiemērotāko mūziku. Piemēram, kreativitātes veicināšanai tiek ieteikts klausīties F.Lista, S.Prokofjeva, J.Brāmsa (Ungāru rapsodijas) darbus, bet prāta aktivizēšanai – V.A.Mocarta 26. vai 27. klavierkoncertu, P.Čaikovska „Gulbju ezeru”, F.Šopēna noktirnes, etc. Pirmsskolas vecuma bērniem autors iesaka klausīties dažādu pasaules tautu folkloras mūziku, šūpuļdziesmas, arī Ž.Bizē, Ā.Koplenda, J.Haidna, Dž.Rosini, etc. darbus.
Šis ir īss un nepilnīgs apskats, tādēļ, ja ieinteresējies par šo, tad izlasi pašu grāmatu!