Kā mūzika ārstē pēc smadzeņu traumām?

Mūzikas terapijas vērtīgo nozīmi patiešām sākam saprast vien tagad – kad neiropsiholoģijas pētījumi un smadzeņu attēlu ieguves metodes ir kļuvušas par pētnieku ikdienas instrumentu. Tas nozīmē, ka izmaiņas, ko mūzikas terapija sniedz, ir tik nozīmīgas, ka iespējams redzēt fizioloģiskas neirālas izmaiņas cilvēka smadzenēs. Tā, piemēram, pētījumos pierādīts, ka mūzikas terapijas tehnikas palīdz mazināt valodas, izziņas, motorās kontroles problēmas.

ka-muzika-arste-pec-smadzenu-traumama

Tā kā neiropsiholoģiskie pētījumi „apgriezienus” uzņēmuši vien pēdējos 15 gados, mūzikas psiholoģija, terapija un mūzikas apguves loma cilvēka attīstībā un veselībā tiek pētīta salīdzinoši nesen. Iespējams, tieši tādēļ mūzikas terapeitiskā ietekme vēl tiek uztverta kā kaut kas papildinošs un relaksējošs, bet ne fundamentāls ārstniecības līdzeklis. Taču pētnieki arvien vairāk pārliecinās – mūzikas terapijai ir vieta starp pamata rehabilitācijas metodēm.

Mūzikas ietekme ilgus gadus tika raisījusi debates un neviennozīmīgu attieksmi pētnieku vidū un zinātniskajā sabiedrībā. Taču pēdējās desmitgadēs šīm diskusijām paliek arvien mazāk vietas, jo pētījumos ir iespējams vērot smadzeņu darbību „tiešraidē” – kamēr cilvēks, piemēram, pilda sarežģītus motorus vai kognitīvus uzdevumus.

Ir atklāts, ka mūzikas apguve efektīvi uzlabo arī citas spējas – valodas apstrādi, uzmanības noturību, atmiņu, motorās prasmes, sadarbības iemaņas u.c. – būtībā, vairumu psihisko funkciju, jo mūzikas apguves laikā tiek nodarbinātas visas smadzenes simultāni. Īpaši aktīvs mūzikas kognitīvās apstrādes laikā ir tā saucamais Brokā lauks – smadzeņu reģions, kas palīdz pārvērst domas vārdos un ir iesaistīts arī mūzikas ritma un fizisku kustību apstrādē. Tādēļ zinātnieki uzskata, ka šo lauku īpaši attīsta tādi mūzikas elementi kā viendabīga ritma ieturēšana, sekvencēšana, kustības.

Izrādās, ka tikai pēc pāris nedēļu klavierspēles apguves ir nozīmīgi palielinājušies smadzeņu reģioni, kas atbild par kustību kontroli un audiāliem signāliem. Tas liecina, ka mūzika spēj nozīmīgi ietekmēt cilvēka smadzeņu plasticitāti, to spēju mācīties un mainīties. Tā kā mūzikas instrumentu spēle un apguve bieži ir arī mūzikas terapijas pamatā un ņemot vērā smadzeņu plasticitātes visaptverošo pilnveidi tieši mūzikas apguves laikā, to iesaka izmantot, atgūstoties pēc smadzeņu traumām.

Publikācijas autore: Linda Tīruma

Foto: www.thetimes.co.uk

Avots: Rigabrain, 08.04.2015.