Ieskats grāmatā “Viss sākas ar rotaļu”

Aktīvā mūzikas klausīšanās – rotaļas (fragments)
P.Plakidis, „Mūzika klavierēm, stīgu orķestrim un timpāniem”.
•    Darbošanās grupās. Viena grupa ir skatītāji, otra – rāda cimdu teātri: viens no bērniem stāsta savu fantāzijas stāstu, citi aiz aizslietņa spēlē cimdu teātri atbilstoši mūzikai un stāstam. Rotaļu atkārtojot, grupas mainās lomām.
Nezināms autors, 16.gs., „Muzikāls joks”.
•    Bērni soļo pa vienam vai pāros, un atskanot „jokam”, viens otram parāda komisku pozu vai grimasi.
•    Ar roku kustībām atdarina pīlītes, atskanot „jokam”, „pīlītes” atver pirkstu „knābīti” un iepēkšķas.
J.S.Bahs „Siciliāna”.
•    „Feju vēlējumi”: rotaļas dalībnieki izklaidus telpā ar burvju nūjiņām (kokteiļu salmiņi vai bambusa irbulīši) gaisā raksta labos novēlējumus, kamēr skan legato melodija.
V.A.Mocarts „The Catillion and the Allegro from the Divertimento in B flat” (K.15.).
•    Skolotāja atsauc bērnu atmiņā pasaku par Sarkangalvīti. Noklausās skaņdarbu, pārrunā Sarkangalvītes izjūtas, ejot cauri mežam. Seko pantomīma lomās „Sarkangalvīte un vilks” – mūzika vada bērnu kustības.
L.Mocarts „Bērnu simfonija”, I daļa.
•    Klausās, un tiklīdz mūzikā saklausa kāda putna balsi, liek koka zaros (koka siluets uz grīdas izveidots no auklām) no kartona izgrieztus putnu siluetus.
L.van Bēthovens „Elīzei”.
•    Skanot mūzikai, izpilda kustības ar krāsainām lentām (~50-70 cm) pēc skolotāja parauga. Atkārtojot vingrinājumu, kustības atbilstīgi mūzikai, izdomā paši bērni.
F.Šopēns „Lietus lāšu prelūdija”(~1.45 min.).
•    Bērni noklausās skaņdarbu, salīdzina radušās izjūtas un noskaņu ar skaņdarbu „Lietus lāses” (H.Deivids / B. Baharahs), kas dzirdēts iepriekšējās nodarbībās.
•    Uz akvareļu papīra ar otiņu pilina ūdenskrāsu pilītes, izvēloties krāsas atbilstīgi mūzikas noskaņai.
F.Šopēns, „Prelūdija” op. 28. Nr.7. A mažorā.
•    Bērni klausās skaņdarbu, ar rokām imitē klavieru spēlēšanas kustības.
•    Roku deja – bērni sēžot izpilda kustības, atbilstoši mūzikai, tikai ar rokām; atkārtojot rotaļu, roku kustības veic pa pāriem.
•    Skanot mūzikai, izklaidus telpā bērni plūstoši veido un maina dažādas pozas atbilstoši mūzikas periodiem. Atkārtojot uzdevumu citās nodarbībās, dejotāji pozas un kustības veic pāros sadotām rokām.

M.Oginskis, „Polonēze”.
•    Bērni noklausās polonēzi, pārrunā skaņdarba ideju, skolotāja izskaidro vārdu „polonēze” (Lēna un svinīga deja, ar ko parasti sāk lielas svinības. Dejas izcelsmes vieta – Polija.) Turpmākajās nodarbībās apgūst: „Prinču un princešu polonēzi”.
J. Štrauss, „Pie zilās Donavas”.
•    Kustību improvizācijas rotaļa „Vējš un ziedi”. Katram bērnam kopā saliktās plaukstās saburzīts bumbiņā liels kaprona lakats. Rotaļas dalībnieki pietupušies, skanot mūzikai, lēnām pieceļas, tad lēnām paceļ rokas, paverot plaukstas – „ziedi plaukst”. Seko kustību improvizācija ar lakatiem.
S.Džoplins „Entertainment”.
•    Bērni klausās mūziku un vēro skolotāja vadītas lelles – marionetes deju.
F.Devresse „Taurenītis”.
•    Bērni stāv aplī, rokas izstieptas uz priekšu, delnas uz leju. Skanot mūzikai, apļa vidu skolotājs vada rotaļu tauriņu, kas piestiprināts pie stieples. Tauriņš, pēc tā vadītāja izvēles, uzlido un nosēžas uz bērnu pastieptajām rokām. Rotaļu atkārtojot, bērni aizver acis, klausās mūziku un gaida, uz kura rokas nosēdīsies taurenītis.
L.Andersons, „Mašīnrakstītājs”.
•    Skolotāja pastāsta un, ja iespējams, parāda bērniem rakstāmmašīnu. Sastājušies aplī cits aiz cita, imitē vēstuļu, pasaku rakstīšanu uz rakstāmmašīnas: cits citam uz muguras. (! Lai visiem rotaļas dalībniekiem būtu ērta rakstīšana, nepieciešams ieturēt apli, nedaudz virzoties uz apļa centru) Izmanto tēmas, atbilstoši gadalaikam, piemēram, vēstule Ziemassvētku vecītim; apsveikums māmiņai; pasaka par kādu konkrētu tēmu – beigās kāds no bērniem „nolasa” savu sacerējumu.
Dž.Geršvins, „Rapsodija blūza stilā” (sākums; ~ 1 min.).
•    Rotaļvingrinājums – rosina bērnus kustību imitācijai „Runcis pamodies” (staipīšanās, mazgāšanās, legato soļi).
Dž. Geršvins „Amerikānis Parīzē”.
•    Skolotāja stāstījums par lielpilsētas ielām, augstajiem namiem, dzīvo satiksmi, ļaužu pūļiem. Kustību mīkla – improvizācija: skolotājs veic dažādas kustības, imitējot pastaigu pilsētā – izteiksmīgi vēro augstus namus, sveicina nejaušu paziņu, izbīstas no auto braucēja, etc.
•    Klausoties atkārtoti, bērni sagrupējas autobraucējos un gājējos un atbilstīgi mūzikai, virzās pa telpu – „pa ielām”; skolotājs „regulē satiksmi”.