Dažādu tautu bērnu skaitāmie panti

Skaitāmie panti ir daudzu kultūru folkloras neatņemama sastāvdaļa. Pavisam mazi bērni intuitīvi rotaļājas ar balsi, fonēmām un zilbēm, pirms vēl sākuši runāt. No brīža, kad mazuļi sāk runāt, daudziem patīk rotaļāties un eksperimentēt ar skaņām. Vairumam bērnu piemīt prasmes un iekšējs dzinulis imitēt skaņas un uztvert valodas, kā arī skaitāmpantiņu ritmu. Nereti var novērot, kā bērni, rotaļājoties savā nodabā, izbauda skaņas, zilbju virknējumus, ritmus un dažādas balss intonācijas. Bērnam paaugoties, interese par runas rotaļām saglabājas. Kā norāda Masaru Ibuka, bērna smadzenes līdz trīs gadu vecumam spēj uztvert ne tikai dzimtās valodas, bet gan jebkuras valodas domāšanas sistēmu, tādēļ šajā vecumā bērni bez grūtībām var apgūt svešvalodu tāpat kā dzimto valodu. Ja šo periodu palaiž garām, bērnam svešvalodu apgūt jau grūtāk. Klausoties un rotaļās izmantojot dažādu tautu mūziku un skandējot ne tikai savas tautas folkloras skaitāmos pantus, bērns mācās uztvert atšķirīgas valodas akcentus, intonācijas, ritmus un fonēmu savienojumus – trenē dzirdes uztveri un artikulāciju vēlākajai svešvalodu apguvei.

     Spēles ar vārdiem, zilbēm, atskaņām, skaitāmo pantu, tautas dziesmu un dzejolīšu skandēšana ir valodas mūzika. Šīs rotaļas ir mīļas un tuvas katram bērnam, jo skaitāmpantiņi ir kā rotaļlietas – ar tiem var spēlēties pat tad, ja pie rokas nekā nav, kad kustību aktivitātes nav iespējamas, kad bērnam vienkārši kļūst garlaicīgi, etc. Skaitāmpantiņš var uzmundrināt nogurušu bērnu, labestīgi paķircināt niķu poli, noderēt kā ritma pavadījums kustību rotaļās, etc. Vienkāršās rīmes raisa bērnu fantāziju, jo tās ir kā īss, intriģējošs stāstiņš ar ievadu, reizumis neizprotamu un it kā bezjēdzīgu saturu un nobeigumu. Vienai skaitāmo pantu grupa raksturīgi bērnu izdomāti, imitēti skaitļa vārdi (Iks, kaks kule, melis… vai: ankū, tankū, trillī trū…), citi pantiņi radušies ar viegli uztveramu, humoristisku saturu (Viena maza turku pupa… vai: Kaķi, kaķi, runci, runci...). Skaitāmpantu nobeigumā bieži vien lietots vienzilbes vārds (Bankš! Los! Bums! Brīvs!)

     Pateicoties šīm intuitīvajām, improvizētajām rotaļām, tapis ne viens vien skaitāmais pants, kas vēlāk folklorizējies un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Liela daļa skaitāmo pantu būtībā ir bezjēdzīgu vai nesaprotamu vārdu, zilbju savirknējumi, fonēmu un atskaņu rotaļas, kuras bērni, pielietojot savās spēlēs, šķiet, pat izgaršo uz mēles. Skaitāmie panti bieži vien šķērso valstu un tautību robežas – vienas tautības bērni pārņem un „uzlabo” citu tautu skaitāmos pantus. To bieži var novērot pierobežu reģionos, kur, piemēram, latviešu bērni pārņēmuši igauņu, lietuviešu un krievu bērnu skaitāmpantiņus, maz interesējoties par to saturu, bet rotaļājoties ar skaņām un atskaņām. Savulaik skaitāmie panti aizgūti arī no vācu, čigānu, poļu, ebreju u.c. tautību bērniem.

Piemēram:

Aņik, vaņik, siņik, saņik,

Vita, tita, knauks!

Eine, meine, minke, manke,

Klinke, klanke, ieze, pūze,

Pake, dik, eijer, veijer, ciks!

Iksu, kaksu, sirdu, virdu,

Vilagu, viese, kuke, murde,

Jenese, kapse, tule, jele, kops!

Viengū, divgū, trigū, tragū,

Sastiķ, mastiķ, svilpo koklīt,

Daldiņ, kapliņ, kliuks!

Dižbild, mazbild,

Trīgam ,trēgam,

Sostiķ, mastiķ,

Čiekar, čiv!

     Skaitāmos pantus bērni iemācās neapzināti un bez jebkādas piepūles, viņiem tas nešķiet sarežģīti, kā tas dažkārt mēdz būt pieaugušajiem. Skandējot šīs rīmes, var mainīt balss izteiksmi, augstumu, reģistru, tempu, ritmu, kas padara šīs runas rotaļas aizraujošas. Var skandēt arī dažādās balsīs, piemēram, vecmāmiņas, putniņa, pelītes, lāča, lelles vai robota balsī, etc., kas vienlaikus rosina bērnu iztēli un atraktivitāti. Skandēšanu var papildināt ar atbilstīgām kustībām, kas palīdz bērnam ātrāk iegaumēt skaitāmo. Skaitāmo pantu ritms, it kā bezjēdzīgie vārdi un atskaņas viegli iegulst bērnu atmiņā, un, ja kāda vieta piemirstas, tā it viegli tiek aizstāta ar savu variantu.

     Ekvadoras māmiņas skaitāmpantiņu skandē tad, ja mazulis, piemēram, pakrīt un sasit celīti:

Sana, sana, kolita de rana,

Si no sanas soi, sanaras manjana.

(vesels, vesels, sprigans kā vardīte; sadzīs tūlīt, ja ne – tad rīt.)

Līdzīgi skaitāmie panti, šķiet, ir daudzu tautu folkloras pūrā, arī latviešu:

Pūpols, pūpols – apaļš kā sīpols,

Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,

Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,

Veselība iekšā, slimība ārā!

     Sniedzot bērniem iespējas un prasmes pirmsskolas vecumā bagātīgi izmantot gan latviešu tautas folkloras mantojumu, gan neliedzot iespēju ielūkoties citu tautu folkloras pūrā, skandējot dažādas vārdu spēles un dzejoļus, mēs ne tikai attīstām bērnu radošumu un ritma izjūtu, vingrinām atmiņu un artikulāciju, bet vienlaikus tiek likti vērtīgi pamati muzikālo prasmju, kā arī dzimtās un citu valodu (ritms, intonācijas, akcenti) apguvei.

     Bērniem saistoši šķiet ne tikai skaitāmie panti, kas radušies dzimtajā valodā, bet arī cittautiešu runas rotaļas. Rotaļājoties ar cittautu skaitāmajiem pantiem, bērni uztver ritmus, intonācijas, skaņu virknējumus, kas vēlāk tiem palīdz apgūt svešvalodas. Šķiet, līdz šim vēl īsti nav novērtēta šo rotaļu nozīme bērnu ritma izjūtas, artikulācijas attīstības un valodas apguves jomā. Dažādu tautu bērnu skaitāmie panti bieži vien ir bez īpašas nozīmes savstarpēji nesaistītu vārdu, skaņu un atskaņu rotaļas. Šie dažādu tautu skaitāmpantiņi lielākoties ir bez īpašas jēgas un nozīmes – tās, tāpat kā latviešu Oliņ, boliņ… ir ritmiskas vārdu, zilbju un atskaņu rotaļas, kuras bērni skandē gan apvienojumā ar plaukstu spēlēm, gan lecot klasītes, gan izvēlot rotaļās vadošo. Šādus pantiņus var izmantot gan ritma runas rotaļu dažādošanai, gan atmiņas vingrināšanai, gan rotaļu ceļojumiem pa dažādām pasaules valstīm, etc.

Andon, dindon,

Cive kopion,

Ana vuka, leva ruka,

Ten kamenskij zvon.                                    (Čehu bērnu skaitāmpants)

 

Akata bakata kukata be,

Abel fabel domine,

Niki piki dramatiki –

Plong!                           (Bulgāru bērnu skaitāmpants)

 

Ala mala putugala,

Zuru mala puf!                (Itāļu bērnu skaitāmpants)

Klausoties lietuviešu vai igauņu skaitāmos pantus, saklausāmas jau kaut kur dzirdētas un pielietotas intonācijas, fonēmu salikumi un ritmi:

Grum, grum, grumpacele,

Mice, ace, kumpacele,

Mice A, mice B,

Mice, ace, kumpace.                                      (Lietuviešu bērnu skaitāmpants)

 

Edeli, kedeli, keiju, veiju,

Redeli, tedeli, tillu tips!

Mirili, pirili, ōne – āne,

Tirili, virili, vaike vips!                                       (Igauņu bērnu skaitāmpants)

 

Anku, tanku, trilla trū,

Sester vāberm vīber vū;

Ām, tām, vitestām,

Ēdi pēdi, jāni kam!                                 (Igauņu bērnu skaitāmpants)

 

Vinta, vanta, virr, varr,

Timpa, tampa, tirr, tarr,

Nip, nap, null,

Pika, pka, kull!                               (Igauņu bērnu skaitāmpants)

 

Ullen, dullen dof,

Kinkelade kof;

Kinkelade – pikkepane,

Ullen, dullen, dof!                                (Somu bērnu skaitāmpants)

 

Ellen, sellen, sipuli sa,

Sipuli, sapuli so!                                 (Somu bērnu skaitāmpants)

 

Eins, zwei, Polizei,

Drei, vier, Grenadier,

Fünf, sechs, alte Gags,

Sieben, acht, gute Nacht!                                      (Vācu bērnu skaitāmpants)

 

Bo peeper,

Nose dreeper,

Chin chopper,

White lopper,

Red rag,

And little gap.                          (Angļu bērnu skaitāmpants)

 

Ģertek, laņok, jaconi,

Vajon, mitiš, jaconi,

Činčeriket, buģborikot,

Adam, vockot, hotjborockot,

Tengelicki bucjkot!                                 (Ungāru bērnu skaitāmpants)

 

Zikeli, zikeli, za, za

Bukeli, bukeli, za, za,

Zikeli, za, bukeli, za,

Zikeli, bukeli, za.                               (Korejas bērnu skaitāmais pants)

     Daļa skaitāmo pantu vēsta par bērnu dzīves norisi, citi panti ir savdabīga rotaļu sastāvdaļa, lai godīgi izskaitļotu rotaļas vadītāju vai noteiktu dalībnieku skaitu, piemēram, rotaļās ar ķeršanu. Ungāru bērni aplī stāv, uz priekšu izstiepuši labās rokas; plaukstas savilktas dūrītēs. Vidū esošais skaita skaitāmo pantu, visiem aplī esošajiem pēc kārtas uzsit pa izstiepto roku dūrēm. Pēdējais mūk pa apļa ārpusi, skaitītājs cenšas to noķert.

Ekete, pekete cukota pi,

Abel, fabel, domini,

Čisi – a, čisi – be,

Čisi –čusi, kompode!                                 (Ungāru bērnu skaitāmpants)

     Serbu bērnauklēm, tāpat kā latviešu māmiņām, ir rotaļas mazuļu izklaidēšanai. Skandējot pantiņu par zirdziņu, mazuli tur sev uz ceļiem, un, viegli cilājot ceļgalus, šūpo bērnu un plaukšķina viņa plaukstas:

Džiha, džiha, četir noge,

Sve četire krute;

Džiha, džiha, mi idemo

Na daleke pute.                              (Serbu bērnaukļu skaitāmpants)

     Čehu bērnu pantiņš vēsta par večiņu, kura pārdevusi ābolus un par grasi pārdeva arī savu kaķi:

Bila jedna babka,

Prodavala jabka;

Za deržavij groš,

Prodala jih koš.                          (Čehu bērnu skaitāmpants)

Savukārt brazīļu bērnu skaitāmpants vēsta par bērnu atradumu – skaistu ziediņu:

Alekrim, alekrim, doradu kenaseu,

No kampu sein ser semeadu,

Foi meu amor kein me,

Džisi asim kea flor,

Do kampu eo alekrim.                                      (Brazīļu bērnu skaitāmpants)

     Vēl citi skaitāmie pantu radušies kā pieaugušo ģimenes locekļu darba imitācija rotaļās. Japāņu bērnu skaitāmpants vēsta par to, kā tiek gatavoti rīsu milti:

Omo, čivo, cuki mašo,

Petanko, petanko, petan, petan, petanko!

Konete, konete, konete, konete, konete,

Ton- ton, ton-ten-ton

Ton-ten-ton-ten ton-ten-ton!                                          (Japāņu bērnu skaitāmpants)